Uļjana Semjonova

Basketbols

Uļjana Semjonova (Dzimusi 1952. gada 9. martā Zarasos, Lietuvā) ir bijusī latviešu basketboliste, spēlējusi centra pozīcijā, bijusi PSRS sieviešu basketbola izlases dalībniece. 1993. gada 10. maijā U. Semjonova kā pirmā eiropiete tika uzņemta basketbola slavas zālē Springfīldā, ASV. 1995. gadā viņa saņēma ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par īpašiem nopelniem Latvijas labā, kas ir Latvijas augstākais apbalvojums.

LV100 Sportisti
Kreipāns par Uļjanu Semjonovu

“Mūsu Uļa” – tā vienkārši un mīļi viņu sauca līdzjutēju aprindās, kad viņa spēlēja slavenajā Rīgas TTT komandā. Apveltīta ar lielu augumu un talantu, bet ar vēl lielāku mērķtiecību un uzņēmību, Uļjana Semjonova kļuva par vienu no slavenākajām basketbolistēm pasaulē. Bez pasaules, Eiropas un olimpiskās čempiones tituliem viņas vēl lielāka atzinība ir iekļaušana Basketbola Slavas zēlē – pirmā sieviete no Eiropas basketbolistēm. Viena no slavenākajām Latvijas sportistēm vispār.

Kopš 15 gadu vecuma 2,12 metrus garā basketboliste sāka spēlēt TTT Rīga pieaugušo komandā, laika posmā no 1975. līdz 1987. gadam bija komandas kapteine.[4] No 1967. līdz 1989. gadam viņa TTT komandas sastāvā kļuva par desmitkārtēju Eiropas čempionvienību kausa ieguvēju un piecpadsmitkārtēju PSRS čempioni. TTT ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā kā komanda, kas 18 reizes kļuvusi par Eiropas čempionvienību. 1971. gadā saņēmusi apbalvojumu “”PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare””. PSRS izlasē aizvadīja 18 sezonas no 1968. līdz 1986. gadam, kuru laikā nepiedzīvoja nevienu zaudējumu. Kopā ar PSRS izlasi Semjonova uzvarēja divās Olimpiskajās spēlēs, 3 reizes Pasaules čempionātā, 1973. gadā uzvarēja Universiādes basketbola turnīrā un 10 reizes triumfēja Eiropas čempionātā. Laikposmā no 1970. līdz 1985. gadam U. Semjonova 12 reizes tika atzīta par Latvijas populārāko sportisti. Laikposmā no 1988. līdz 1992. gadam bijusi LOK viceprezidente. Kopš 1991. gada viņa ir Latvijas olimpiskās komitejas sociālā fonda prezidente.

LV100 Sportisti
Projekta lieldraugs

Atbalsti Uļjanu Semjonovu